Māksla un kultūra

Divpadsmit izstāžu cikls “Patība. Latvijas Laikmetīgās mākslas vēsture”
(Latvijas Nacionālā bibliotēkas Mākslas un mūzikas centrs (4. stāvs), / 09.10.2014.)

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) sadarbībā ar Borisa un Ināras Teterevu fondu, paplašinot LNB Mākslas un mūzikas centra piedāvātās iespējas, noritēs divpadsmit izstāžu cikls "Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture" (no 2014. gada oktobra līdz 2015. gada oktobrim). 

Projekta "Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture" izstāžu ciklā būs redzami Latvijas laikmetīgās mākslas klasiķu darbi, pārsvarā no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma. Tāpat tiks izstādīti aktuāli strādājošu mākslinieku darbi, kuru daiļrades kāda šķautne tematiski vai stilistiski sasaucas ar attiecīgā klasiķa mākslu. Izstāžu pamatu veidos grāmata "Patība. Personības ceļā uz laikmetīgo mākslu. Padomju Latvijas 60. – 80. gadi" (sastādītāja Helēna Demakova).

"Unikālais izstāžu cikls cieši saistīts ar bibliotēkas pamatmisiju – līdzās mākslas darbiem sniegt iespēju iepazīties arī ar plašu literatūras klāstu - grāmatām, izstāžu katalogiem, enciklopēdiju šķirkļiem - par izstādes māksliniekiem," akcentē LNB Mākslas un mūzikas centra vadītāja Ilze Egle.

"Šī projekta nākotnes vektors ir jaunradīti darbi un par izstādēs dalību ņemošajiem māksliniekiem apkopotā literatūra, kas ir grāmatu formātā. Mūs sagaida daudzi pārsteigumi – gan mākslas darbu, gan teorētisko apceru nozīmē. Kopā 12 izstāžu cikls veido it kā vienu lielu mākslas skati, kura beigsies ar nopietnu katalogu, kuram būtu jāparāda mākslas mantojuma un šodienas mijiedarbība," atzīmē izstāžu cikla kuratore un idejas autore Helēna Demakova.

Izstāžu cikla ietvaros LNB Mākslas un mūzikas centrā katru dienu tiks demonstrētas studijā Platforma Film nesen tapušas filmas par latviešu laikmetīgās mākslas klasiķiem (režisore Ilze Šņore, režisore inscenētāja Ilona Bērziņa, operatori Artūrs Lapinskis un Inese Tīkmane, montāžas inženieris Jānis Ērglis, producents Pāvils Raudonis), kā arī kinolentes par laimetīgās mākslas klasiķiem.

Izstāžu cikls notiks ar Borisa un Ināras Teterevu fonda un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu ciešā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Mūkusalas mākslas salonu un fondu "Mākslai vajag telpu". Projekta idejas autore un kuratore ir Helēna Demakova, darba grupa - Brigita Zelča-Aispure, Aivija Everte, Ilze Egle, Ingrīda Peldekse, Katrīna Teivāne – Korpa, Dace Gasiņa.

Pirmā izstāde veltīta Ausekļa Baušķenieka gleznām no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas, kā arī jauniem Lienes Mackus darbiem un LNB krājuma materiāliem.

Otrā izstāde veltīta veltīta Maijas Tabakas gleznām no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas, kā arī jaunradītām Maijas Kurševas grafikām.

Raidījumu un pārraižu cikls "Teātris.zip" - Latvijas teātru labākās izrādes LTV1 kanālā
(Latvija, / Latvijas Televīzija / 01.09.2012.)

Raidījumu un pārraižu "Teātris.zip" piedāvā Latvijas sabiedrībai – dažādu paaudžu televīzijas skatītājiem un arī nākotnes auditorijām unikālu ieguvumu – izvērstu un sistēmisku labāko un skatītāju iecienītāko teātra izrāžu demonstrējumus LTV programmā, kā arī šodienas labāko teātra izrāžu ierakstu izveidi pārraidīšanai nākotnē. 2012./2013. sezonā ir iespēja redzēt 39 dažādu laiku labākos Latvijas teātru izrāžu ierakstus. Paralēli Latvijas Televīzija veic teātru 19 labāko izrāžu ierakstus. Tās ir izrādes, kas iekļautas Latvijas kultūras kanonā, kā arī iestudējumi, kas uzskatāmi par sava laika zīmēm. 

Spēlfima "Ziemas nebūs"
(Maskava, Krievija, 2010.- 2012., / 01.08.2010.)

Ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu top pilnmetrāžas spēlfilma ar darba nosaukumu "Ziemas nebūs". Vai tiešām?

Sadarbība ar J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju
(Rīga, / 22.03.2012.)

Sekmējot mūzikas izglītības attīstību, fonds sniedz dāvinājumu jaunu trīmanuāļu mehānisko stabuļu ērģeļu būvei. Tās būs pirmās jaunbūvētās ērģeles kopš 20.gs. 70-tajiem gadiem. 

 

Sadarbība ar M.Čehova Rīgas Krievu teātri
(Rīga, / 01.07.2010.)

Atbalsts sniegts V.Šekspīra lugas „Divpadsmitā nakts” iestudējumam (2011./2012. sezona) un uzvedumam par leģendārā Oskara Stroka mūziku - „Tango ar Stroku” (2012. gadā). Pēdējā bauda nedalītu latviešu un krievu skatītāju mīlestību un parasti ir izpārdota.

2013. gadā fonds un M.Čehova Rīgas krievu teātri vienojās par fonda atbalstu jauniestudējumiem LVL 100`000,- apmērā. 2013. gada 11. maijā pie skatītājiem nonāk pirmais iestudējums šīs vienošanās ietvaros -  operete "Līgavaiņi”.

Piemineklis izcilajam baletdejotājam Mārim Liepam
(Rīga, / LR Kultūras ministrija / 28.08.2010.)

2010. gada 24. augustā tika parakstīts Nodomu protokols par M.Liepas pieminekļa izveidi, klātesot Latvijas baleta leģendām, Māra Liepas skatuves partneriem, klasesbiedriem un Latvijas Nacionālā baleta vadošajiem solistiem. Dokumentu parakstīja projektā iesaistītās puses – LR Kultūras ministrija, Rīgas dome, mecenāti Boriss un Ināra Teterevi un mākslinieka dēls, M.Liepas labdarības fonda vadītājs Andris Liepa.

Projekta mērķis ir izcilā mākslinieka godināšana ar tikpat augstvērtīgu mākslas darbu, ne tikai pieminot dejotāja Māra Liepas panākumus, bet tiecoties kļūt par ilglaicīgu simbolu Latvijas baleta sasniegumiem.

Vairāk par M.Liepu lasiet šeit.

 

Latvijas Nacionālās operas Akadēmija
(Rīga, Latvijas Nacionālā opera, / Latvijas Nacionālā opera / 28.11.2012.)

Latvijas Nacionālās operas Akadēmijas mērķis ir jauno mākslinieku apmācība, palīdzot uzsākt profesionālās gaitas operas teātrī, kā arī nodrošinot mākslinieku profesionālo tālākizglītību un pilnveidošanos. Latvijas Nacionālā opera (LNO) ir Latvijā vienīgais profesionālais operteātris, ar kura sasniegumiem lepojamies nacionālajā un starptautiskajā mērogā. LNO konsekventi demonstrē augstu māksliniecisko sniegumu un vienlaikus ir arī karjeras tramplīns vietējiem un ārvalstu jaunajiem māksliniekiem. LNO ir Eiropas operas akadēmiju tīkla biedrs (European Network of Opera Academies, enoa). ENOA mērķis arī ir izglītot jaunos profesionāļus – dziedātājus, komponistus, režisorus, libretistus un pianistus, palīdzot viņiem no mācekļiem kļūt par meistariem.

Mākslas objekts "Gondola" Mākslas muzejā "Rīgas birža"
(Rīga, / 01.03.2011.)

2012. gadā Mākslas muzejs “Rīgas Birža” ieguvis jaunu, pastāvīgu, starptautiski pazīstamu zīmi – pasaulslavenā Krievijas mākslinieka Dmitrija Gutova mākslas darbu “Gondola”. Dāvinājums ir lielformāta mākslas objekts - sastindzis īstas Venēcijas gondolas sprādziens – telpisks, taču reizē lineāri skaidrs vēstījums. Tas ir no sprādziena haosa radīts mākslinieka kosmoss – sakārtota kultūras pasaule. "Gondola" ir Borisa un Ināras Teterevu fonda dāvinājums muzejam. Mākslas darbu atklāja 2012. maijā. 

 

"Rundāles pils restaurācijas pabeigšanas programma 2010 - 2014"
(Rundāles novads, / Rundāles pils - muzejs / 24.05.2012.)

Rundāles pils ir viens no Latvijas izcilākajiem arhitektūras pieminekļiem, kas nozīmīgs kā baroka laikmeta pils ansamblis ar pili, staļļiem un parku. Tas paceļas Zemgales līdzenumā, neskartā lauku ainavā, tā saglabājot sākotnējo arhitekta ieceri - centrā visam pāri pils kā valdnieka varenības simbols, no kura alejas aiziet bezgalībā. Pils restaurācijas darbi ilgst kopš 1972. gada.

2010. gada 24. maijā mecenāti Boriss un Ināra Teterevi un Rundāles pils parakstīja vienošanos par 500 tūkstošu latu piešķiršanu pils restaurācijas darbu pabeigšanai. Pils restaurācijas pabeigšanas programmas ietvaros 2011. gadā atklāja Biljarda zāli, 2013. gadā iecerēts atklāt restaurētu hercoga 2. darba kabinetu un 2014. gadā - hercoga bibliotēku.